2025. gada 28. jūnijā stājās spēkā preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības, kas elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā attiecas uz digitālā vidē balstītiem pakalpojumiem un ar to nodrošināšanu saistītām precēm (iekārtām), kas nodrošina piekļuvi audiovizuālo mediju pakalpojumiem. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) norāda, ka prasības ir obligātas lieliem pakalpojumu sniedzējiem.
Šo prasību mērķis ir padarīt piekļūstamas tīmekļvietnes, lietotnes vai citus risinājumus, kas tiek izmantoti piekļuves nodrošināšanai elektronisko plašsaziņas līdzekļu audiovizuālajiem pakalpojumiem. Piemēram, televīzijas programmu vai audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatītājiem jānodrošina, ka to tīmekļvietnes, aplikācijas, kurās tiek sniegts televīzijas programmu vai audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanas pakalpojums, būtu piekļūstamas cilvēkiem ar redzes traucējumiem, proti, lai bez citu palīdzības varētu ieslēgt televizoru, izvēlēties televīzijas programmu vai raidījumu.
Sniedzot piekļuves pakalpojumu, jāievēro četri piekļūstamības pamatprincipi: uztveramība (informācijai jābūt pieejamai dažādos formātos – audio, teksts, subtitri video saturam), darbināmība (viegli lietojama ar dažādiem risinājumiem, piemēram, iespēja piekļūt digitālajam saturam ne vien ar datorpeli, bet arī ar tastatūras īsinājumtaustiņu “Tab”), saprotamība (digitālā satura atspoguļošana vienkāršā valodā, lai tas būtu saprotams ikvienam lietotājam), kā arī robustums (saderīgs ar dažādām ierīcēm un tehnoloģijām, piemēram, ekrāna lasīšanas ierīcēm, viedtālruņu virtuālajiem balss asistentiem).
Piekļūstamiem jābūt arī elektroniskajiem raidījumu aprakstiem (ERA), kas ir uztverami, izmantojami, saprotami un skaidri. Piemēram, televīzijas programmu izplatītājam pakalpojumā jānodrošina, lai neredzīga persona varētu izvēlēties raidījumus televīzijā.
Prasību izpildē jāņem vērā pamata funkcionālā snieguma principi: lai pakalpojumu varētu izmantot neredzīgi cilvēki, jānodrošina iespēja uztvert rakstveidā sniegto informāciju, piemēram, izmantojot palīgtehnoloģijas (ekrānlasītājus (screen reader)) vai nodrošināt audio. Lai pakalpojumu varētu izmantot nedzirdīgi cilvēki, jānodrošina iespēja uztvert (lietot) audiālu vai audiovizuālu saturu piemēram, nodrošinot informāciju rakstveidā vai audiovizuāla satura gadījumā ar subtitriem, audio aprakstiem un/vai zīmju valodu. Prasībām jāatbilst Eiropas Savienībā atzītiem un izmantotiem standartiem.
Par piekļūstamības nodrošināšanu jābūt sagatavotam un tīmekļvietnē publicētam paziņojumam un tas jānodrošina piekļūstamā veidā, proti, ja tas sagatavots rakstiskā formā, jābūt nodrošinātai iespējai paziņojumu uztvert audiālā formā, t.i., to noklausīties.
Prasības ir obligātas pēc darbības apjoma lieliem pakalpojumu sniedzējiem, proti, tiem, kas nodarbina vismaz desmit darbiniekus un kuru gada apgrozījums vai bilance pārsniedz 2 miljonus eiro. Piemēram, tas attiecas uz tādiem pakalpojumu sniedzējiem kā SIA “Tet”, AS “Go3 Baltics Latvijas filiāle”, VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs”, kas retranslē vai izplata televīzijas programmas vai piedāvā audiovizuālus pakalpojumus pēc pieprasījuma.
Tāpat piekļuves pakalpojumu sniedzēji var nodrošināt piekļūstamības prasības tik lielā apjomā, ja tas nerada pārmērīgu slogu vai nerada būtiskas pakalpojuma izmaiņas. Lai tiktu noteikti izņēmumi, elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem jāsniedz pamatojums NEPLP.
Lai veicinātu vienotu izpratni par prasībām, NEPLP sadarbībā ar nozari izstrādāja Vadlīnijas, kas pieejamas NEPLP tīmekļvietnē www.neplp.lv.
Piekļuves pakalpojumu sniedzējiem ir tehniski jāatbalsta subtitru un audio aprakstu pārraide, ja to nodrošina satura vai televīzijas programmu veidotāji.
Normatīvais regulējums paredz, ka ikvienai personai ir tiesības iesniegt sūdzību par piekļūstamības nenodrošināšanu pakalpojumā. Pakalpojuma sniedzējam atbildes jāsniedz mēneša laikā. Ja pēc sūdzības saņemšanas pakalpojuma piekļūstamība nav uzlabota vai pakalpojuma sniedzējs nav sniedzis atbildi uz sūdzību vai nav sniedzis atbildi pēc būtības, pakalpojuma saņēmējam ir tiesības vērsties NEPLP.
NEPLP padomes priekšsēdētāja vietniece Ieva Kalderauska norāda, ka televīzijas programmu veidotājiem, audiovizuālo pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzējiem atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam jāturpina pakāpeniski un pēc iespējas lielākā apjomā palielināt arī sava satura pieejamību, nodrošināt tam subtitrus, zīmju valodu, audiālos aprakstus. “Tas ir īpaši nozīmīgi šobrīd, ieviešot elektronisko plašsaziņas līdzekļu piekļuves pakalpojumiem piekļūstamības prasības, un lai sekmētu, ka saturam var ne tikai piekļūt, bet arī to uztvert, tādējādi veicinot iekļaujošāku mediju un informatīvo vidi kopumā,” piebilst I. Kalderauska.