Piektdien, 27. martā Arhitektu nama Lielajā zālē norisinājās akcijas “Latvijas mediju valodas balva 2025” laureātu, atzinības rakstu, simpātiju balvas un mūža ieguldījuma balvas saņēmēju apbalvošanas ceremonija, kuru rīkoja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) un Valsts valodas centrs (VVC).
Akcijas mērķis ir noteikt, izvērtēt un apbalvot elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidījumu vadītājus un veidotājus, kuri lieto pareizu un bagātu latviešu valodu, kā arī periodiskās preses izdevumus un interneta ziņu portālus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda. Akcija ir viens no pasākumiem, kurš veicina mediju un to auditorijas aktīvu iesaistīšanos valodas kultūrvides kopšanā.
“Latvijas mediju valodas balva” NEPLP un VVC sadarbībā norisinājās jau trešo gadu pēc kārtas, un, pateicoties abu iestāžu kopīgajam darbam, akcija turpina sasniegt plašu mediju pārstāvju un to skatītāju, klausītāju un lasītāju loku. Šogad akcijai pieteikto dalībnieku ir nemainīgi augsts – 130 pieteikumi –, no kuriem sīvā konkurencē komisijas ekspertu komisija izvirzīja 13 balvas laureātus, astoņus atzinības rakstu saņēmēju un vienu mūža ieguldījuma balvas saņēmēju, kā arī akcijas sadarbības partneri izvēlējās vienu simpātiju balvas saņēmēju.
Balvas pretendentus vērtēja valodas un skatuves mākslas eksperti – valodnieces Dite Liepa un Aiga Veckalne, aktieris un skatuves runas pasniedzējs Jānis Kronis –, VVC eksperti, kā arī akcijas sadarbības partneri no Kultūras ministrijas, Tieslietu ministrijas, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Latviešu valodas aģentūras, Latvijas Nacionālāsbibliotēkas, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja, Latvijas Preses izdevēju asociācijas, Latvijas Raidorganizāciju apvienības, SIA “Tilde” un LU Sociālo zinātņu fakultātes.
Valsts valodas centra direktore Inese Muhka, atklājot apbalvošanas ceremoniju, uzsvēra akcijas lomu latviešu valodas vides kopšanā:
“Šī balva nav tikai par pareizrakstību. Šī balva ir apliecinājums tam, ka valoda medijos nav nejaušība, tā ir apzināts, rūpīgs, intelektuāls darbs, kas veicams komandā. Tas ir atgādinājums, ka kopts vārds, precīza un pareiza valoda ir spēcīgākais medija ierocis un lielākā vērtība, ko nododam sabiedrībai.”
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis Andis Plakans savā uzrunā atgādināja to, ka latviešu valodas vitalitāte ir atkarīga no mūsu vērības un rūpēm pret to:
“Latviešu valodas nākotni nenoteiks tikai likumi vai tehnoloģijas – to noteiks mūsu pašu attieksme. Ja mēs ikdienā leposimies ar savu valodu, cienīsim un kopsim to, novērtēsim tās bagātību un daudzveidību, tad tā ne tikai saglabāsies, bet arī attīstīsies.”
Aktieris un skatuves runas pasniedzējs Jānis Kronis, atskatoties uz akcijas dalībnieku vērtēšanu, velk paralēles ar saviem studiju laikiem:
“Studiju laikā mēs ar kursabiedriem bijām vienojušies, ka viens otram labosim valodas kļūdas, un tas, kurš tiek labots, nedrīkst apvainoties, līdz ar to četru gadu laikā cēlām viens otra valodas kvalitātes latiņu. Līdzīgi šai akcijā pretendenti ir piekrituši tikt skrupulozi vērtēti, un bez apvainošanās par kritiku, ieteikumiem un labojumiem, esam kopīgi pacēluši valodas kvalitātes latiņu medijos.”
Šogad akcijā balvu saņēmēji tika noteikti piecāskategorijās ar 29 apakškategorijām, katrā no tām ekspertu komisija varēja noteikt vienu laureātu un vienu atzinības saņēmēju:
Televīzijas un audiovizuāla pakalpojuma pēc pieprasījuma ziņu moderatoru apakškategorijā par laureāti kļuva Solvita Stara, un atzinības rakstu ieguva Gunita Viziņa. Analītisko un pētniecisko raidījumu vadītāju apakškategorijā kā laureāti godāja Moniku Cālīti, savukārt Anete Bērtule ieguva balvu diskusiju un interviju raidījumu vadītāju apakškategorijā. Žurnālistu un sižetu autoru apakškategorijā laureāta titulu izcīnīja Aija Kinca, un Ieva Vārna saņēma atzinības rakstu.
Radio kategorijās tika godāti trīs laureāti un divi atzinības rakstu saņēmēji: Mariona Baltkalne kļuva par analītisko un pētniecisko raidījumu vadītāju apakškategorijas laureāti, savukārt Tālis Eipurs saņēma atzinības rakstu; diskusiju un interviju raidījumu vadītāju apakškategorijā kā laureātu godāja Aidi Tomsonu, un Elitai Margai tika pasniegts atzinības raksts; visbeidzot radio žurnālistu un sižetu autoru apakškategorijā uzvaras laurus plūca Mairita Znotiņa.
Sporta raidījumu vadītāju apakškategorijā par laureātu kļuva Mārtiņš Kļavenieks, izklaides raidījumu vadītāju apakškategorijā balvu izcīnīja Linda Samsonova. Bērnu raidījumu vadītāju apakškategoriā atzinības rakstu par dinamisku un krāsainu valodu un par atbildīgu attieksmi pret raidījumu saņēma Ralfs Baltskars.
Laikrakstu un žurnālu kategorijā tika apbalvoti divi laureāti un divi atzinības rakstu saņēmēji: par reģionālo laikrakstu apakškategorijas laureātu kļuva “Alūksnes un Malienas Ziņas”; žurnālu apakškategorijā “Mājas Viesis” saņēma atzinības rakstu; specializēto izdevumu apakškategorijā laureāta titulu izcīnīja žurnāls “Būvinženieris”, savukārt žurnāls “DEKO” ieguva atzinības rakstu.
Arī Latgales mediji un to pārstāvji šogad tika aktīvi izvirzīti dalībai akcijā, kā rezultātā par Latgales reģionālās žurnālistikas apakškategorijas laureāti kļuva Guna Zvīdre, un Latgales kultūras ziņu portāls “Lakuga.lv” ieguva atzinības rakstu.
Rakstošo žurnālistu apakškategorijā, kas ir kopīga gan audiovizuālajiem, gan drukātajiem medijiem, laureāta titulu izcīnīja žurnāliste Kristīne Vilīte.
Šogad akcijā tika godāta mūža ieguldījuma balvas laureāte, laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” korektore Brigita Skaistkalne. Skaistkalnes kundzi šai balvai nominēja viņas kolēģi, kas par viņas darbiem un panākumiem saka:
“Viņa visu savu darba mūžu – aptuveni 45 gadus – nostrādājusi laikraksta redakcijā par korektori, kā pati saka – “meklējot drukas velniņus” žurnālistu rakstos. Darba ikdienā piedzīvojusi visus izdevējdarbības laikus, sākot ar augstspiedes tehnoloģiju līdz mūsdienu datorsalikumam. Nepamet un atbalsta redakcijas komandu, arī sasniedzot pensijas vecumu. Papildus korektora darbam viņa daudzus gadus labā latviešu valodā veido arī laikraksta kulinārijas lappusītes, kuras izmanto vairāki reģionu mediji.”
Akcijas sadarbības partneru vārdā simpātiju balvu žurnālistei, sižetu autorei Ievai Vārnai pasniedza Ieva Gundare, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Komunikācijas departamenta direktore, kas uzslavēja Ievas Vārnas drosmi un spēju darīt ārkārtīgi smagu darbu saspringtos apstākļos, vienlaikus turot latviešu valodu augstā godā.
Katrs no laureātiem saņēma īpaša dizaina balvu, kuru veidojis mākslinieks Arvīds Endziņš, diplomu, kā arītiesības savā izdevumā, portālā vai raidījumā izmantot zīmolu “Laba valoda”. Arī akcijas partneri un atbalstītāji laureātiem bija sagādājuši vērtīgas balvas: SIA “Tilde”runas atpazīšanas un mašīntulkošanas mākoņpakalpojumu gada abonementu; piekļuvi platformas Open.lv kursiem; grāmatu izlasi un citas balvas.
NEPLP un VVC sirsnīgi pateicas visiem akcijas dalībniekiem un visiem, kas pieteica savus iemīļotos medijus un raidījumu vadītājus vērtēšanai akcijā! Īpašs paldies akcijas sadarbības partneriem, kas ar savu atbalstu un idejām jau ilgstoši piedalās šīs skaistās valodas tradīcijas spēcināšanā un popularizēšanā!
Sveicam uzvarētājus ar godam pelnīto atzinību un panākumiem!