Latvijas iedzīvotāju medijpratība uzlabojas, tomēr tās kopējais līmenis joprojām vērtējams kā viduvējs, liecina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) 2026. gada pētījums “Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību”. Ar iepriekšējo gadu salīdzināmais medijpratības vērtējums pieaudzis no 5,7 līdz 6,4 punktiem desmit punktu skalā. No četriem indeksa rādītājiem augstākais ir tehnoloģisko prasmju rādītājs, bet zemākais — satura radīšanas un iesaistes rādītājs.
2026.g. iegūtais vidējais medijpratības vērtējums (indekss) 10 punktu skalā, vērtējot visus četrus rādītājus, sasniedza 5,9 punktus. Šogad indekss papildināts ar ceturto rādītāju — satura radīšanu un iesaisti. Vērtējot visus četrus rādītājus, kopējais indekss ir 5,9 punkti. Ar pērnā gada rezultātiem varam salīdzināt tikai pirmos trīs rādītājus.
Pētījuma rezultāti 2026. gadā:
| Rādītājs | Punkti |
| 7 |
| 6,3 |
| 5,9 |
| 3,3 |
“Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas sabiedrības medijpratības līmenis turpina paaugstināties, un tas ir pozitīvs signāls. Sabiedrībā uzlabojas tehnoloģiskās prasmes, pieaug izpratne par mediju vidi un spējas orientēties informatīvajā telpā. Taču vienlaikus nevaram teikt, ka esam sasnieguši augstu medijpratības līmeni – kopējie rādītāji joprojām ir vērtējami kā viduvēji. Īpaši svarīgi ir turpināt stiprināt kritisko domāšanu, jo digitālo tehnoloģiju lietošanas prasmes vien nenozīmē spēju izvērtēt informācijas uzticamību, atpazīt manipulācijas vai pieņemt pamatotus lēmumus,” norāda NEPLP priekšsēdētāja Aurēlija Ieva Druviete.
Pētījuma rezultāti atklāj, ka augsts medijpratības līmenis ir 21% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Salīdzinoši augstāka medijpratība vērojama iedzīvotājiem līdz 54 gadu vecumam, cilvēkiem ar augstāko izglītību un lielākiem ienākumiem, Rīgas iedzīvotājiem, kā arī ģimenēs ar bērniem. Savukārt zemāki rādītāji ir pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotājiem, cilvēkiem ar zemāku izglītības un ienākumu līmeni, nestrādājošajiem un mazākumtautību pārstāvjiem. Vienlaikus pētījums atklāj pozitīvu tendenci – senioru un mazākumtautību iedzīvotāju vidū būtiski uzlabojušās gan tehnoloģiju lietošanas, gan kritiskās domāšanas prasmes.
Uzlabojas tehnoloģiskās prasmes un pieaug piesardzība internetā
Latvijas iedzīvotāju informācijas tehnoloģiju rīku izmantošanas prasmes un spēja piekļūt informācijai ir uzlabojušās visās pētījumā vērtētajās pozīcijās, un internetu lieto jau 98% aptaujāto. Paplašinās interneta izmantošanas mērķi un veidi, pieaugot dažādu aktivitāšu veikšanai tiešsaistē. Vienlaikus interneta lietotāji vairāk uzmanības pievērš drošībai un privātumam - līdz 17% samazinājies to lietotāju īpatsvars, kuri parasti sniedz personisku informāciju tiešsaistē, ja tā tiek prasīta.
Mākslīgā intelekta rīkus lieto jau vairāk nekā puse aptaujāto
Pēdējā gada laikā mākslīgā intelekta rīkus izmantojuši 52% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, salīdzinot ar 33% 2025. gadā. Savukārt 55% (+23% salīdzinājumā ar 2025. gadu) aptaujāto apgalvo, ka prot šos rīkus izmantot.
No ziņām izvairās negatīva satura un informācijas pārslodzes dēļ
Vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto mēdz apzināti izvairīties no ziņām, bet 35% to dara bieži vai diezgan bieži. No tiem, kuri mēdz izvairīties no ziņām, 51% norāda, ka ziņas ir pārāk negatīvas un emocionāli smagas, bet 49% min informācijas pārslodzi. Laika trūkumu un ziņu radītu trauksmi, stresu vai pašsajūtas pasliktināšanos minējuši 34% katrā no šīm atbilžu kategorijām.
Samazinās Latvijas Sabiedriskā medija un komerciālo mediju lietošanas rādītāji. Latvijas Sabiedriskā medija programmas lieto 65% aptaujāto iedzīvotāju. Pirmo reizi kopš 2019. gada šis rādītājs NEPLP pētījumos nesasniedz 70%.
Sabiedriski nozīmīgu saturu veidojuši 7% aptaujāto
Pēdējo 12 mēnešu laikā digitālu saturu — tekstus, fotoattēlus, video, audio vai citus materiālus — radījuši 41% aptaujāto interneta lietotāju. Saturu par sabiedriski nozīmīgām tēmām, piemēram, vidi, drošību vai veselību, veidojuši 17% no respondentiem, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā radījuši saturu digitālajai videi, jeb 7% no visas pētījuma izlases. Gandrīz divām trešdaļām jeb 62% aptaujāto satura radīšanas un iesaistes rādītājs ir zemāks par 4 punktiem. Šajā jautājumā NEPLP priekšsēdētāja Aurēlija Ieva Druviete atzīmē, ka veicināt satura radīšanu un iedzīvotāju iesaisti informatīvajā telpā ir nepieciešamība, jo “demokrātiskai sabiedrībai nepietiek tikai ar informācijas patērētājiem, tai nepieciešami arī aktīvi, atbildīgi un zinoši sabiedriskās diskusijas dalībnieki.”
Medijpratības stiprināšanai vajadzīga ilgtermiņa stratēģija
Mediju politikas pamatnostādņu īstenošanas plāns 2025.–2027. gadam paredz uzlabot sabiedrības medijpratību, īstenojot koordinētu un stratēģisku pieeju. Tas paredz arī izstrādāt konceptuālo ziņojumu par ilgtermiņa medijpratības sekmēšanas stratēģijas ieviešanu Latvijā. NEPLP ieskatā šī mērķa un uzdevuma īstenošana ir ārkārtīgi būtiska, mērķtiecīgi sekmējot medijpratību Latvijā. Noteikti līdz šim veiktie pētījumi un iegūtie dati būs nozīmīgs atbalsta punkts un dos vērtīgu pienesumu arī šī darba paveikšanā.
Par pētījumu
Pētījumu 2026. gada maijā un jūnijā veica tirgus un sociālo pētījumu centrs SIA “Latvijas Fakti”, lai analizētu Latvijas iedzīvotāju medijpratību un noteiktu tās stiprināšanai nepieciešamos darbības virzienus. Reprezentatīvajā aptaujā piedalījās 1525 Latvijas iedzīvotāji no 15 gadu vecuma visā Latvijā. Pētījums ietver arī kvalitatīvās intervijas ar respondentiem no deviņu gadu vecuma. Abu metožu kombinācija ļauj analizēt gan iedzīvotāju pašvērtējumu, gan praktisko pieeju informācijas izvērtēšanai.
Plašāka informācija par pētījumiem pieejama NEPLP tīmekļvietnes sadaļā “Pētījumi”.